-
ra´ken subst., best. f.
ORDLED: rak-en
Svensk ordbok
-
ra`klinjig adj. ~t
ORDLED: rak--linj-ig
Svensk ordbok
-
ra`ktvål subst. ~en ~ar
ORDLED: rak--tvål-en
Svensk ordbok
-
ra`kstrigel subst. ~n rakstriglar
ORDLED: rak--strigl-ar
Svensk ordbok
-
ra`kkniv subst. ~en ~ar
ORDLED: rak--kniv-en
Svensk ordbok
-
ra`kborste subst. ~n rakborstar
ORDLED: rak--borst-en
Svensk ordbok
-
ra`ksträcka subst. ~n raksträckor
ORDLED: rak--sträck-an
Svensk ordbok
-
ra`kna verb ~de ~t
ORDLED: rak-nar
SUBST.: raknande
Svensk ordbok
-
1ka`ra subst. ~n karor
ORDLED: kar-an
Svensk ordbok
-
ra`khyvel subst. ~n rakhyvlar
ORDLED: rak--hyvl-ar
Svensk ordbok